Ar ķemmes glemeņēm Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Eiropa ir nosēta ar ķemmes gliemeņu gliemežvākiem. Un ne tikai Eiropa — tās kā dekoratīvo motīvu atkal un atkal atrod seno Čīles un Peru civilizācijas pieminekļos. Arī senās Grieķijas mākslinieki jau 400 gadus pirms Kristus dzimšanas attēloja Afrodīti iznirstam pirmo reizi no jūras dzīlēm uz milzīga gliemežvāka.
LABS ANGĻU ZIVJU BULJONS. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Zivju buljons ir pavisam viegli un ātri pagatavojams arī mājas apstākļos. Tas jāvāra tikai trīsdesmit līdz četrdesmit minūtes uz lēnas uguns. Vēl patīkamāk ir tas, ka izejvielas dabūjamas gandrīz par velti.
GARDIE LAŠU ĒDIENI. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Laiki, kad lasis maksāja peniju mārciņā un mācekļi un kalpotāji to atteicās ēst ne vairāk kā trīs reizes nedēļā, ir aizgājuši uz neatgriešanos," — tā rakstīts 1875. gadā izdotajā Kasela "Pavārmākslas vārdnīcā", kad laša cena bija pieaugusi līdz šiliņam (5 pensi) mārciņā (950 g).
Ābolu sula.
No mežāboliem iegūst dzidru, aromātisku sulu, bet ar mazu cukura daudzumu (sula ir skāba). Šādai sulai var pievienot kādu maigāku ābolu sulu un pēc vajadzības saldināt ar cukuru.
Kaltēti āboli.
Apstrādājot ābolus kaltēšanai, tos ieteic nemizot, jo zem mizas ir visvairāk vitamīnu un minerālvielu. Mizojot ābolus, daļu vitamīnu un minerālvielu atdala, un kaltētais produkts ir mazvērtīgāks.
Dārzeņu ķīmiskais sastāvs.
Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, organismam nepieciešamas uzturvielas: olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, ūdens, minerālvielas un vitamīni. Ja kādas no šīm vielām trūkst vai nav pietiekamā daudzumā, cilvēka veselība un darbspējas pasliktinās. Dārzeņi ir ļoti vērtīgi uzturlīdzekļi.
Dārzeņu sugai uzglabāšanas režīms.
Mājās gatavotiem konserviem jābūt augstas kvalitātes, garsīgiem, izskatīgiem, lētiem un ilgstoši uzglabājamiem. Labas kvalitātes konservus var iegūt, lietojot augstas kvalitātes izejmateriālu un pareizas konservēšanas metodes.
Skābēšana. Bioķīmiskā konservēšanas metode.
Skābēšana ir viens no vecākajiem konservēšanas paņēmieniem. Tās pamatā ir pienskābes baktēriju darbība un vārāmā sāls (NaCi) difūzija.
Sālīšana. Fizikāli ķīmiskā konservēšanas metode.
Sajā metodē konservējošais elements ir sāls. Produkta audi piesātinās ar stipro sāls šķīdumu, kas bremzē vai aiztur mikroorganismu attīstību.
Karsēšana. Fizikālā konservēšanas metode.
Visdrošākais no šiem paņēmieniem ir pirmais — karsēšana hermētiski noslēgtos traukos. Traukus piepilda ar konservējamo materiālu, pārlej ar vajadzīgo šķidrumu un, iegremdētus ūdenī, karsē noteiktā temperatūrā noteiktu laiku.
Pasterizācija. Fizikālā konservēšanas metode.
Karsēšanas process ir divējāds: produktu karsēšana temperatūrā, kas zemāka par 100 C, un sterilizācija — produktu karsēšana 100 'C vai vēl augstākā temperatūrā.
Karstā pārliešana. Fizikālā konservēšanas metode.
Pēc šī paņēmiena var konservēt nesagrieztus dārzeņus divlitru un trīslitru burkās. Dārzeņiem jābūt bez bojājumiem un ļoti tīri nomazgātiem.
