BIKSES SIEVIETĒM. Meitenes pret zēniem.
Mūsdienās ikvienas Rietumu lielpilsētas ielās biksēs būs ģērbušās vairāk sieviešu nekā svārkos. Tomēr bikses sieviešu garderobē tika akceptētas tikai 20. gadsimta divdesmitajos gados.
PUBLISKS KAILUMS. Visu – apskatei!
Vel 1900. gadā cienījama sieviete neiedrošinājās citu skatieniem atsegt pat savas potītes. Toties šīs sievietes pieagušie mazbērni jau sabiedriskā pludmalē sauļojās ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu vai pat pavisam bez apģērba.
GRUNGE. Augstā mode kļūst pieticīgāka.
Paņemiet pankus un hipijus, sakošļājiet, kārtīgi paviļājiet mutē un izpļaujiet. Lūk, grunge ir gatavs! Šī subkultūra bija salīdzinoši neliela, tomēr atstāja daudz lielāku ietekme uz modi, nekā varētu domāt. Grunge sakņojās 20. gadsimta deviņesmito gadu piezemētajā gaisotnē un patērētāju vēlmē pirkt kaut ko īstu, norobežojoties no astoņdesmoto apsēstības ar zīmoliem un statusa apliecinājumiem.
THE NEW LOOK. Dekadenti tērpi trūkuma māktā pasaulē.
Kristiana Diora 1947. gada augstās modes skates laikā gaisā jautās skandāls. Jauno modes līniju viņš nasauca par Corolle jeb zieda vainagu, jo apjomīgie svārki eksplozīvi apņēma modeļu tievos vidukļus gluži kā ziedlapas. Taču Harper´s Bazaar redaktore Kermela Snova tērpus nodēvēja par The New Look jeb jauno izskatu, un visi sāka lietot šo apzīmējumu.
SLAVENĪBAS. Slavas rotaļu vilinājums.
Mūsdienu sabiedrība ir apsēsta ar slavenību kultu. Telekameras un paparaci gādā par to, lai visi plašsaziņas līdzekli – televīzija, laikraksti, žurnāli un tīmeklis – būtu pārpilni ar bagāto un slaveno dzīvesstāstiem.
MASVEIDA RAŽOŠANA. Mode visiem.
Gatavo apģērbu masveida ražošana uzplauka Amerikā pēc Otrā pasaules kara 20.gadsimta otrā pusē plaši pieejami kļuva moderni apģērbi par pieņemām cenām, kurus varēja nopirkt uzreiz veikalā no pakaramā. Mode un stils vairs nebija bagāto ļaužu privilēģija.
AUGSTĀ MODE. Individuāli piegriezts bagātniekiem.
Atšķirībā no valkāšanai gatavajiem jeb ready-to-wear apģērbiem, ko šuj pēc standarta piegrieztnēm, augstās modes tērpi piegriezti īpaši, atbilstoši konkrēta cilvēka auguma izmēriem. Augstā mode kļuva populāra, pateicoties modelētājam Čārlzam Frederikam Vortam.
HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. Superzvaigžņu apburošais spožums.
Līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem pēdējais vārds modes tendencēs piederēja Parīzes augstās modes māksliniekiem, bet ar skaņu kino parādīšanos viss mainījās. Piepeši modes jaunumus radīja Holivudas tērpu mākslinieki un caur zilo ekrānu iespaidoja milioniem skatītāju.
STRINGI. Nekautrais minimālisms.
Stringus angļu valodā dēvē par thong, un šis vārds cēlies no senangļu vārda thwong, ar ko apzīmēja elastīgu ādas siksnu. Šis niecīgais gurnu apsējs ir viena no senākajām vīriešu apģērba formām. Mūsdienu pasaulē stringus galvenokārt nēsā sievietes – 20. gadsimtā tie kļuvuši par apakšveļu un pludmales apģērbu.
MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. Katrai sievietei vienu melnu kleitiņu.
Gluda, melna un vienkārša – mazā melnā vakarkleita (MMV) ir viens no modes pamatelementiem. Tērpa apakšmala sniedzas apmēram līdz ceļgalam ( tā nekad nav pārāk gara ), bet piedurkņu garums, kakla izgriezums un audumu izvēle mainās līdzi modes untumiem. Tomēr panakumi slepjas daudzveidībā.
TETOVĒJUMS. Visi rotā ķermeņus.
Tradiconāli tetovējumi bija jūrniekiem un nozedzniekiem, pavisam noteikti – vīriešiem, taču 20. gadsimta beigās tetovējums kļuva par modernas sievietes pazīmi.
PUSAUDŽU MODE. Jaunības vara.
Pasaulē vienmēr bijuši pusaudži, bet tikai salīdzinoši nesen viņus pārstāja uzskatīt par pāraugušiem bērniem vai mazliet jaunākiem pieaugušajiem, un iedalīja atseviķā vecuma grupā. Starp abiem pasaules kariem parādījās īpaši jauniešiem domāti apģērbu modeļi un tendences, bet piecdesmitajos gados pusaudži kļuva par modes industrijas atsevišķu mērķauditoriju.
